Canad Erenerth, pasaule, kuru mēs mūsdienās pazīstam ar šādu nosaukumu, radās vienlaicīgi ar reālo pasauli un tās abas bija vienotas. Tālā pagātnē dzīvoja arī četras, nu, jau leģendāras radības: Zilgmes Pūķis, Baltais Tīģeris, Cinobra Putns un Melnais Bruņurupucis. Šīs radības pēc sava izskata bija milzīgas un pēc sava spēka tikpat varenas, un valdīja katrs pār tām lietām un pār tām pasaules daļām, kas viņiem tika uzticētas. Cilvēki dzīvoja kopā ar šīm radībām ļoti ilgu laiku līdz kamēr pienāca Viduslaiku laikmets, kas izmainīja abas pasaules uz visiem laikiem.
Sākoties Viduslaikiem, dēļ daudziem kariem, netaisnības un egoisma, leģendārās radības sāka zaudēt savus spēkus un savu ietekmi pār pasauli. Viņi centās pasargāt to no visa ļauna tomēr nespēja, jo cilvēku kārības bija spēcīgākas. Tāpēc leģendārās radības satikās un sapulcināja kopā visus tos, kas tomēr palika uzticīgi taisnībai, Gaismai un visam tam, kas ir pareizi. Šādu cilvēku starpā bija visdažādākās personības, sākot ar ļaunām, bet pareizā ceļa gājējiem, un beidzot ar labām personībām. Izmantojot savus pēdējos spēkus, leģendārās radības sadalīja pasauli divās atsevišķās pasaulēs. Tādējādi visi taisnībai un pareizajam ceļam uzticīgiem dzīvoja vienā pasaulē, bet pārējie dzīvoja otrajā pasaulē - reālajā pasaulē. Tā radās Canad Erenerth un reālā pasaule. Kopš tās dienas Canad Erenerth pasaule ir attīstījusies tikai zināšanu līmenī, bet ne dzīvesveidu līmenī, un reālā pasaule mainījās līdz nepazīšanai visās jomās.
Kad tas tika paveikts, leģendārās radības, pārtapa enerģijās un, pirms doties atpūtā viņi teica:
"Mēs jūs nepametam, mēs esam ar jums. Kur mēs tiksim atrasti, tur tiks celtas pilsētas un impērijas. Tāpat kā tas bija līdz šim, jums tiks doti četri valdnieki, kas pārvaldīs četras karaļvalstis. Četru karaļvalstu valdniekiem mēs palīdzēsim, un, nu, sargājiet šo pasauli jūs paši, saglabājiet šo mantojumu, kas jums tiek uzticēts."
Un uzreiz pēc tam, enerģijas staru veidā, leģendārās radības pacēlās gaisā un pazuda no cilvēku skata, atstājot cilvēkiem īpašas lodītes, kuras bija spējīgas mainīt rases. Cilvēki to nezināja tāpēc ņēma tās ar neaizsargātām rokām, un katrs, kas pieskārās pie kādas lodītes, sāka spīdēt un mainīties izskatā, līdz beidzot pieņēma atbilstošās rases veidolus. Tā radījās daudzās un dažādās rases, bet palikušie cilvēki, kas bija pietiekami gudri un atturīgi, ar vislielāko piesardzību, nogādāja šīs lodītes uz kādu īpašu vietu - pakalnu, kura virsotnē aplī auga koki, bet apļa vidū bija tikai zāliens. Noliekot blakus katram kokam noteikta veida un skaita lodīšu, viņi pamanīja, ka tās sāka spīdēt pašas no sevis, pacelās gaisā un iesūcās kokos. Kopš tās dienas, katrs, kas pieskārās pie koka, varēja izmainīt savu rasi, un tā šiem kokiem tapa nosaukums - Rašu koki. Pēc kāda laika cilvēki un diželfi pamanīja, ka pārāk bieža rašu maiņa, noveda pie liela letālo iznākumu skaita, tāpēc, apvienojot savas zināšanas par maģiju, diželfi un cilvēki nobūra kokus tā, ka katrs Canad Erenerth pasaules iedzīvotājs var izvēlēties savu rasi tikai vienu reizi.
Pēc visiem šiem notikumiem, daži teica, ka leģendārās radības ir pametušas šo pasauli, neskatoties uz savu solījumu, savukārt, citi bija pārliecināti, ka leģendārās radības devās kaut kut, kur varētu atpūsties. Galu galā tasinība bija tiem, kas palika uzticīgi leģendāro radību solījumam, un tajās vietās, kurās Canad Erenerth pasaules iedzīvotāji atrada leģendāro radību izskatu kalumus, kurus akmens plaksnēs iecirta paši leģendārie, veidojās pilsētas un tad arī karaļvalstis. Visgudrākie un spēcīgākie tika iecelti par karaļvalstu valdniekiem, ļaudis dalījās karaļvalstīs, tautās un nācijās.
Tad kādu dienu valdnieki tika sasaukti kopā un izlēma, ka valdīs pār Canad Erenerth pasauli un sargās to, tieši tāpat kā to darīja leģendārās radības. Tad viņi sevi nodēvēja par Kuri'etiem, kas senā cilvēku valodā nozīmē "meistari, pārvaldnieki", dibināja Kuri'etu padomi, kurā ietilpa tikai šo četru, lielo karaļvalstu valdnieki, kas bija Canad Erenerth pasaules balsti, un tauta katram no viņiem piešķīra titulu, kas apzīmētu viņu stāvokli sabiedrībā, un solīja viņiem uzticību, un atzina viņus un viņu izredzētos, kā vienīgos, kam lemts būt par Canad Erenerth sargiem. Tā radās valdnieku tituli, kuru nosaukumi ir identiski leģendāro radību vārdiem. Pašas radības vēl joprojām pastāvēja un redzēja, kas notiek, kā arī pildīja savu solījumu un palīdzēja visu četru karaļvalstu valdniekiem, kad tas bija visvairāk nepieciešams.
Gadi un gadsimti gāja, dzīves stils visā pasaulē nemainījās, mainījās tikai zināšanu līmenis, tāpat arī apģērbs nemainījas kopš Viduslaiku laikmeta. Lielā Canad Erenerth pasaules vēsture ir tikpat līdzīga kā reālās pasaules vēsture, jo tomēr, pat par spīti nošķirtībai, abas pasaules ir savstarpēji saistītas. Notikumu gaita un fiziskā forma varbūt ir bijusi savādāka, bet notikumu būtība - tāda pati kā reālā pasaulē.
Pienāca 2006. gads un Canad Erenerth pasaulē sākās ļoti lielas pārmaiņas, kas skāra daudzas tautas un arī četras karaļvalstis. Kādā jaukā vasaras dienā, tika izraudzīts nākamais Gaisa karaļvalsts valdnieks, bet šī valdnieka valdīšanas laikā notika kaut kas pavisam neparedzams. Jaunais Gaisa karaļvalsts valdnieks - Zilgmes pūķis Lionhorss, bija labs vadonis, bet viņa tauta atklāja, ka viņš nemaz nepieder pie senās Gaisa karaļvalsts valdnieku dzimtas un līdz ar to nevar būt par Gaisa karaļvalsts valdnieku. To uzzinādams, Lionhorss atkāpās no Gaisa karaļvalsts valdīšanas, un tad kādu nakti viņš aizmiga un sapņoja, un redzēja savu patieso dzīves mērķi - pārvaldīt Zemes karaļvalsti un ieņemt sava tēva vietu Zemes karaļvalsts tronī. Ilgi gaidīt nenācās, līdz kamēr pie Lionhorsa ieradās Gaisa karaļvalsts sardze un izraidīja viņu no karaļvalsts. Tā viņš devās uz Zemes karaļvalsti un lai saņemtu tur savu pienācīgo troni, jo viņa tēvs nesen tika nogalināts kaujas laikā, bet Gaisa karaļvalstī sākās haoss. Īstais valdnieks nemaz nebija dzimis un senā Gaisa karaļvalsts valdnieku dzimta tika salauzta. Vairākus gadus viens iedzīvotājs pēc otra mēģināja iegūt troni, līdz kamēr sākās karaļvalsts iekšejie nemieri, kas 2010. gadā pārauga starpkaraļvalstu nemieros. Dēļ savas agresīvās nostājas, Gaisa karaļvalsts pieteica karu pārējām karaļvalstīm. No sākuma viņi nepadevās provokācijām, bet galā viņu pacietība salūza, izņemot Zemes karaļvalsts valdnieku Lionhorsu, kura lēnprātīgā daba izglāba viņu no iesaistīšanās konfliktos. Leģendārās radības atteicās palīdzēt trīs karaļvalstu kuri'etiem un Zemes karaļvalsts valdnieks atteicās piedalīties karā, kā rezultātā pēdējā kaujā karaļvalstis iznīcināja viena otru, un Kurietu padomē nepalika neviena, izņemot Zemes karaļvalsts valdnieku Lionhorsu, kas diemžēl nebija paspējis pietiekami labi un laicīgi nocietināt savas karaļvalsts robežas, lai neciestu kara izraisītās postažas. Tagad netikai Gaisa, bet arī pārējo karaļvalsts seno valdnieku dzimtas tika salauztas, bet Lionhorss kopā ar savu tautu pārcēlās uz Enedkarasu, kas vienīgā palika neskarta. Tieši tur trīs leģēndārās radības parādījās Lionhorsam un teica:
"Mēs atvainojamies, ka tā viss iznāca, bet varam tev dot iedrošinājumu. Mēs jutām, ka šis vājprāts drīz sāksies, tāpēc pirms tas sākās, mēs nogādājām karaļvalstu kuri'etu atvases drošībā, bet viņu tēviem izdzēsām atmiņu, lai viņi neatrastu savus bērnus un nepaņemtu viņus sev līdzi kaujās, kur viņus var viegli nonāvēt. Šie trīs bērni atrodas ciematos, kas ir ārpus karaļvalstu teritorijām, viņi ir neatkarīgos ciematos, kur vispār neviens un nekad nebija domājis viņus meklēt. Saproti, ka tava karaļvalsts nebija pietiekami droša, jo tāpat kā pārējās trīs karaļvalstis, arī tavējā krita, bet ne tevis dēļ, tāpēc mēs visu tā darījām, lai bērniem dotu pilnīgu drošību. Mēs nevaram aizvietot karaļvalstu vietas jūsu padomē, jo vēl joprojām esam pārāk vāji, lai varētu ilgstoši uzturēt savus redzamos izskatus, tāpēc tieši šie bērni ir karaļvalstu nākotne. Kad nāks laiks, viņi parādīsies jūsu vidū un atjaunos bijušo karaļvalstu godu un dižciltīgumu un mēs viņiem tajā palīdzēsim."
Tad viņi izzuda, atstājot Lionhorsu vienu pašu, kas deva savai tautai uzdevumu atrast bērnus un sargāt viņus, viņiem to nezinot, tāpēc viņa tauta izklīda pa pasaules malām, pa neatkarīgiem ciematiem, pildot šo uzdevumu. Bet Lionhorss, turpinādams savu dzīvi, pat vēl šodien viņš pacietīgi gaida līdz parādīsies kritušo karaļvalstu jaunie valdnieki, lai kopā ar viņiem atjaunotu pasaules kārtību un ieņemtu goda vietas Kuri'etu zālē.
