Karotāju ģilde vieno, apmāca un iesvēta visus zobennešus un bruņiniekus, kā arī piedāvā darbu dažāda veida algotņiem. Civiliedzīvotāji arī drīkst vērsties pie ģildes pēc palīdzības gadījumos, kad jātiek galā ar dzīvi traucējošām radībām un kaitēkļiem, ja ir nepieciešams sargeskorts, jāsavāc un jānogādā noteikta veida radības uz kādu noteiktu ģeogrāfisku vietu, kā arī ģilde veic daudzus citus darbus, kurus nosaka ģildes mestrs.

Dibināšanas vēsture. Karotāju ģilde tika dibināta 1200. gadā. Ģildes pirmsākumi ir meklējami tad, kad ļaužu garnadzība sāka izpausties aizvien vairāk un vairāk. Tas ir laiks, kad veidojās pirmie ciemati, kuros ciema ļaudis izraudzīja īpašas personas, kas pasargātu viņus no zagļiem, kaušļiem un citiem ļaundariem. Šādas personas tika nosauktas par kārtības sargiem, vēlāk – vienkārši par ciemata sargiem, bet, laikmetiem ejot uz priekšu, šīs personas sāka dalīties grupās, kurās valdīja savi filozofiskie un kara mākslas noteikumi, likumi, kā arī bija atšķirīgi treniņu un apmācīšanas paņēmieni. Ap mūsu laikmeta 1195. gadu jau parādījās zobenneši, bruņinieki, bruņinieku lordi, krustneši, paladini, karaliskā sardze, nāves bruņinieki un to lordi. Viņi visi bija izkaisīti pa pasaules malām, bez vienotas pārvaldes un tradīcijām. Katrs ciemats, pilsēta un valsts trenēja savus karotājus.

10. gadsimta nogalē visi ciemati, pilsētas un valstis bija iegrimuši sevī un nedeva nekādas ziņas par sevi, par to, ka ir nepieciešama kāda palīdzība no malas. Šo rīcību dēļ, nevienam nezinot, no zemes virsas pazuda daudzi ciemati. 1198. gadā izcils karotājs vārdā Hesimirs, viena ceļojuma laikā, atrada veca ciemata drupas, kurās bija noslēptas vērtīgas zināšanas par kara mākslu. Diemžēl viņš atrada pavisam maz no tā visa, kas tika sadedzināts un izpostīts. Lai nākotnē nepieļautu šādus notikumus, Hesimirs uzrunāja visus Canad Erenerth pasaules karotājus, aicinot tos apvienoties, tādējādi nodrošinot labāku ciematu, pilsētu un valstu aizsardzību un ciešāku sadraudzību starp visiem karotājiem, jo nevar zināt, varbūt ir vēl kāds ciemats, no kura visi pasaules karotāji varētu mācīties.

1200. gadā, ar Kuri’etu padomes apstiprinājumu, Hesimirs dibināja Karotāju ģildi, kurā uzņēma jebkāda veida karotājus. Taču kopēju valodu viņš atrada tikai ar dažiem – ar zobennešiem, bruņiniekiem un bruņinieku lordiem, jo viņiem bija kopējas filozofiskas idejas, uzskati par treniņiem un dzīvi. Pārējo karotāju uzskati bija savādāki, un šo tik ļoti atšķirīgo uzskatu dēļ krustneši, paladini, kā arī nāves bruņinieki un to lordi nevēlējās iesaistīties karotāju ģildē. Turklāt, starp pēdējiem nosauktajiem karotājiem pastāvīgi valdīja nesaskaņas, jo viņu abu atšķirības ir kā diena un nakts.

Ar laiku karotāju ģildes biedri izveidoja vienotas apmācības programmas, izveidoja sakārtotu ģildes pakāpju sistēmu, pateicoties tam, ka ģildē bija dažādu tautību karotāji, šī ģilde bija spējīga palīdzēt mazaizsargātiem ciematiem un pilsētām, kā arī lielajām valstīm iekšēju revolūciju laikā. 17. gadsimtā karotāju ģilde vēl sev piepulcināja algotņus, kuru galvenais uzdevums bija pildīt viņiem paredzētos uzdevumos, nepiedaloties karos vai starptautiskajās cīņās, bet ap 1903. gadu karotāju ģildē bruņinieku lordi bija attīstījušies vēl vairāk un tika nosaukti par rūnu bruņiniekiem. Lielo Pasaules karu posmos karotāju ģilde bija īpaši aktīva un uzņēma ļoti daudz topošos un jau pieredzējušos karotājus, taču tik cik viņi uzņēma, tikpat arī gāja bojā. III. Pasaules kara rezultātā visa karotāju ģilde diemžēl izzuda, bet izdzīvojušie karotāji un algotņi, kuru skaits ir tikai daži desmiti, devās uz savām dzimtenēm, lai nodzīvotu atlikušās dienas mierā. Kopš 1995. gada karotāju ģilde vairs nepastāv, taču vietējās bibliotēkās ir atrastas vēstules nākamiem karotājiem ar vēstījumu par ģildes atjaunošanu un lai nākotnes karotāji vairs nepieļautu pagātnes kļūdas.

Apraksts. Karotāju ģildē ietilpst dažādi karotāju veidi. Ģilde pieņem jebkuru stipru un veselu Canad Erenerth pasaules iedzīvotāju, kas vēlas kļūt par karotāju un sekot patiesības zobena ceļam. Lai kāds tiktu pieņemts ģildē, viņam/viņai jāmāk kaut nedaudz apieties ar garzobeniem, cirvjiem, vālējošiem ieročiem un vairogiem, kā arī viņu sirdīs jābūt karotāja degsmei. Karotāju ģilde apmāca, apvieno un trenē topošos zobennešus, bruņiniekus, bruņinieku lordus un rūnu bruņiniekus. Viņus visus vieno bruņniecības kodekss, pēc kura visi bruņinieki un augstāku pakāpju biedri mēģina dzīvot, taču zobennešiem šis kodekss ir jāiemācās netikai teorētiskā līmenī, bet jāizprot tas kā savas dzīves svarīgu un neatņemamu daļu. Bruņniecības kodekss pēc savas būtības ir noteiktu īpašību kopums, kas bruņiniekam jāattīsta savas dzīves laikā. 1200. gadā uzrakstītais kodekss vēl joprojām ir saglabājies un skan aptuveni šādi:

"Bruņniecības kodekss ir mūsu filozofiskās atziņas, kas mūs ved uz patiesību un vienotību. Jebkurš sevis cienīgais karotājs zin, ka fiziskā spēka attīstīšana ir tikai viena karotāja dzīves daļa. Tā otra daļa ir sava garīguma attīstīšana, lai karotājs varētu apjēgt un saprast kā pareizi izmantot savu spēku un savas iespējas citu labad, bet šī otra daļa tiek bieži aizmirsta.

Lai tas netiktu aizmirsts, atgādini sev par:
Centību: Tev jābūt centīgam un sava cenšanās jāuzlabo, lai visas lietas padarītu tā, kā citi ļaudis to no tevis sagaida. Tev jātiecas arī uz spēku, kas jāizmanto taisnīgiem darbiem nevis savu personīgo kārību apmierināšanai.

Taisnību: Vienmēr meklē taisnības ceļu, neņemot vērā savas tieksmes un personīgās intereses. Atzīsti to, ka patiesības zobens var būt ļoti drausmīga lieta, tāpēc savaldīt to var tikai ar cilvēcību un žēlastību sirdī. Ja citi ļaudis ir mierā ar to taisnību, kuru tu paud, nemeklējot no tā sev labumu, tad tu iegūsi slavu, kuras mērs nav izmērojams.

Lojalitāti: Topi zināms par nelokāmu nodošanos tiem ļaudīm un ideāliem, kuru starpā tu izvēlies dzīvot, jo dzīvē ir daudzas reizes, kurās tiek sagaidīts kompromiss, taču lojalitātei šādās reizēs nav vietas.

Aizsardzību: Vienmēr aizsargā savu tautu, ģimeni un tos, kas, pēc tavām domām, ir tavas lojalitātes cienīgi.

Drosmi: Būt par bruņinieku bieži nozīmē izvēlēties grūtāko ceļu, kas tev pašam ir grūti ejams. Esi gatavs uzupurēties citu rīkojumu un to ļaužu labā, par kuriem tu rūpējies. Tai pat laikā, bruņiniekam jāiepazīst gudrība, lai varētu ieraudzīt to, ka drosme un stulbība ir radinieki. Drosme nozīmē spēju nostāties patiesības pusē, lai arī kāda tā nebūtu, nevis meklēt sev izdevīgus melus. Jebkurā brīdī meklē patiesību, bet atceries taisnību savaldīt ar žēlastību, jo tīra patiesība var nest arī ciešanas.

Ticību: Bruņiniekam jābūt ticībai saviem uzskatiem, jo ticība piešķir drošu pamatu un dāvā cerību cīņā pret izmisumu, kas rodas ļaužu kļūdu dēļ.

Pazemību: Pirmo izvērtē cita veikumu; nelielies ar saviem panākumiem, liec, lai citi to izdara tavā vietā. Runā par citu varoņdarbiem nevis par savējiem, jo, būdami tikumīgi, arī tiem ir tiesības uz slavu.

Devīgumu: Esi dāsns tik ilgi kamēr tavi līdzekļi tev atļauj tādam būt; šādi izmantojot devīgumu, var uzvarēt nesātību. Devīgums arī žēlastības ceļu padara vieglāku, kad jāpauž grūtais taisnīguma lēmums.

Cildenumu: Apzinies to, ka pat, ja ideāli nav sasniedzami, cildeni tiecoties pēc tiem, padara tavu garu cildenāku, ceļot tevi no putekļiem uz debesīm. Cildenumam ir tieksme ietekmēt citus, piedāvājot neatsakāmu piemēru tam, ko varētu izdarīt pareizuma labad.

Tiesībām: Tiecies pēc iespējas patiesāk ievērot visu to, ko tev esmu stāstījis nevis personīgā labuma dēļ, bet tāpēc, ka tas ir pareizi. Neierobežo savu dzīvi mazā, personīgā pasaulē, bet piepildi katru savas dzīves daļu ar šīm īpašībām. Ja tev tas pat nedaudz izdosies, tad par tevi atcerēsies tavu labo īpašību un tikumības dēļ.”

Atrašanās vieta. Karotāju ģildes galvenā mītne atrodas vienā no Enedkarasas Zelta pils torņiem, kas vērsts uz ziemeļrietumiem, bet mazākas mītnes atrodas katrā valstī, dažreiz pat neatkarīgajos ciematos un pilsētās.

Ģērbonis. Karotāju ģildes ģērbonī ir attēlota pils un divi krusteniski novietoti cirvji uz brūna vairoga formas ģērboņa fona. Lielā pils attēlo karotāju ģildes galveno mītni, kas viņus visus vieno, bet divi krusteniski cirvji simbolizē karotāju ģildes kareivīgumu un viņu būtību.

Pakāpju sadalījums ģildē. Runājot par ģildes papildus pakāpēm, tad ir jauniņais, māceklis, meistarzobennesis, seri vai lēdijas, bruņniecības kapteinis, bruņinieku lordi vai lēdijas, ģildes pārvaldnieks un ģildes mestrs. Jauniņie ir visas tās personas, kas vēlas iekļūt ģildē, mācekļi ir visas tās personas, kas ir iekļuvušas ģildē un ir zobennešu kārtā. Meistarzobennesis ir tikai viens visā ģildē, kas eksaminē visus topošos zobennešus un pārbauda jau esošos zobennešus. Seri un lēdijas ir pilntiesīgi ģildes biedri, kas ir iekļuvuši bruņinieku kārtā. Bruņniecības kapteinis ir tikai viens visā ģildē, kas eksaminē visus topošos bruņiniekus un pārbauda jau esošos bruņiniekus. Bruņinieku lordi un lēdijas ir tie ģildes biedri, kas ir iekļuvuši bruņinieku lordu vai lēdiju kārtā. Ģildes pārvaldnieki ir vairāki, katrā ģildes mītnē pa vienam, un pilda ģildes mestra vietnieka darbus ģildes galvenajā mītnē un mazajās mītnēs. Viņu darbs ir uzraudzīt ģildes attīstību un kārtību, kā arī šīs personas ir pirmās, pie kurām jāgriežas jebkurai personai, neatkarīgi no viņu piederības ģildei vai kādai ģildes piešķirtai kārtai vai pakāpei, ja rodas kādi jautājumi par ģildi. Visbeidzot, ģildes mestrs ir visas karotāju ģildes galva, kura uzdevums ir uzraudzīt, attīstīt, vadīt ģildi un tās dzīvi, uzņemt jaunos biedrus, piešķirt klašu kārtas vai ģildes pakāpes, norīkot ģildes biedrus, uzdevumu izpildīšanai, katra mēneša beigās veidot atskaites par ģildi kuri’etu padomei, un citi tam līdzīgi uzdevumi. Ģildes mestru ievēl Kuri’etu padome, ģildes pakāpes un klašu kārtas piešķir ģildes mestrs.