Nāve un Garu pasaule

Par mirušu spēlētājs skaitās tad, kad spēlētājs noteiktā laika periodā nav saņēmis nopietnu medicīnisku aprūpi, kaut kādu burvestību dēļ mirst vai ir saņēmis divus 5. pakāpes triecienus.

Tiklīdz spēlētājs mirst, viņam/-ai jāguļ uz zemes vēl 3 minūtes, pēc kurām jāceļas kājās un jāaptin ap roku balta lente vai balts lakats. Tad jāveic ceļojums uz vietu, kuru mēs dēvējam par Rašu koku kalnu, jo laikā, kad Saule un Mēness reālajā pasaulē vienlaicīgi spīd pie debesīm, kalna galā ir aizliegts atrasties jebkuram, kas nav gars dēļ tā, ka tieši šajā laikā parādās mītiskais Zelta Pūķis, kas tikko kļuvušiem gariem dod trīs izvēles iespējas: atgriezties mirstīgo pasaulē kā kaut kāda noteikta radība, kļūt par garu un palikt "garu pasaulē", pildot tajā savus pienākumus, vai arī iegūst vēl vienu iespēju iekļūt mirstīgo pasaulē kā jauna būtne ar pavisam citu Canad Erenerth „dzīves” mērķi un pavisam citā rasē.

Garu pasaule ir vieta, kurā nonāk un mitinās tikai gari. Garu galvenais uzdevums ir uzraudzīt mirstīgos un, tikai pēc Zelta Pūķa atļaujas, iesaistīties mirstīgo dzīvēs. Dažiem labajiem gariem ir īpaša nozīme un uzdevumi, piemēram, uzraudzīt vai sargāt kādu noteiktu ģeogrāfisku vietu, tāpēc viņi varētu būt apģērbti savādāk.

Taču, kur ir labais tur jābūt ļaunumam, tāpēc daži tikko kļuvuši gari izvēlas kļūt arī par dēmoniem u.c. tumsas mošķiem, kuru galvenais uzdevums ir gandēt mirstīgajiem dzīvi, taču to viņi var darīt tikai reālās dzīves saulgriežu un ekvinokciju laikā. Ļaunos garus atpazīst pēc melnā apģērba, ko viņiem piešķir Zelta Pūķis.